2022.gada vasarā un rudenī biedrība “Partnerība Daugavkrasts” pirmo reizi Ķekavas novadā aizsāka sarunu un tikšanos ciklu ar apdzīvoto vietu kopienu aktīvistiem, rosinot to veidošanos, kopienu līdzdalības organizatoru savstarpēju sapazīšanos un sarunu telpas izveidošanos turpmākai sadarbībai Ķekavas novada kopienu vietradē.
2022.gada vasarā biedrības “Partnerība Daugavkrasts“ projekta „Ceļa karte iedzīvotāju kopienu stiprināšanai” ietvaros tika izstrādāts metodoloģisks materiāls darbam ar kopienām un vadlīnijas kopienu sadarbībai ar pašvaldību.
Pārbaudot un nostiprinot ekspertu piedāvāto metodoloģiju un secinājumus, organizējām vairākas klātienes tikšanās Ķekavas novada kopienu teritorijās: Baldonē, Ķekavā, Daugmalē, Katlakalnā, Dzērumos un Krustkalnos, pulcējot 70 sarunu dalībniekus.
Tikšanos laikā moderatores Sandras Zilbertas vadībā dalībnieki izmēģināja metodoloģijā piedāvātos koprades paņēmienus, izzināja kopienu veidošanas pamatus un ieguvumus, kā arī klātienē iepazina Ķekavas novada viedā ciema Mežinieki līdzdalības un projektu koprades pieredzi. Noslēdzot pirmo tikšanos ciklu 7.oktobrī Partnerība Daugavkrasts aicina uz kopsanākšanu Mežiniekos, Ķekavas novada “Mežauļos”.
Tikšanos galvenie secinājumi:
1.Daugmalē, Katlakalnā un Krustkalnos pirmā tikšanās ir aizsākusi kopienu kristalizācijas procesu, un ticams, ka kopienu veidošanās turpināsies. Partnerība plāno turpināt virzītu kopienu pašorganizācijas procesa rosināšanu, izzinot līdzdalības organizatoru vajadzības, riskus un tiem nepieciešamos resursus, un piedāvājot tos sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību.
2.Katra kopiena identificēja vismaz trīs publisko labiekārtojumu mērķus, kuri būtu tūliņ nepieciešami viņu teritorijā. Galvenie mērķi bija: apgaismojums un publiskās infrastruktūras labiekārtojums, lokālu sporta, bērnu aktivitāšu, kopienas sanākšanas un atpūtas vietu labiekārtojums; apgaismojums publiskajā ārtelpā (pieturas, veikals, sporta vietu punkti).
3.Kopienas identificēja, ka atbalsts ir nepieciešams sekojošās stratēģiskās jomās: kopienu drošības izaicinājumi un sadarbība ar pašvaldības policiju, sabiedriskās aktivitātes kopienās: treniņi, ekskursijas novada ietvaros, kopienu stāstu veidošana, vietrade, atbalsts bērnu nometņu, jauniešu nodarbinātības un senioru līdzdalības pasākumiem.
4.Kopienas uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā ir sarucis sociālo pakalpojumu tīkls teritorijās. Mežinieku piemērs par sociālā pakalpojuma piesaisti kopienas iniciatīvas ietvarā izgaismo nepieciešamību pēc kopienas koprades, vai sanākšanas telpas katrā no vietām. Kopienu pārstāvji uzsvēra, ka kaut arī piespiedu kārtā dodas pēc pakalpojuma vai līdzdarbojas pasākumos tālu no savas dzīvesvietas, to labprāt tomēr darītu tiešā dzīvesvietas tuvumā. Pakalpojumu pieejamība dzīvesvietas tuvumā tika uzsvērta kā viens no kvalitatīvas dzīves telpas indikatoriem.
5.Kopienu līdzdalības organizatori analizējot kopienu attīstību pēc metodoloģijā piedāvātās stratēģijas – rīcību kartes, identificēja sekojošas kompetences, kas viņiem ir nepieciešamas darbam: apmācības par darba plānošanas paņēmieniem, kopīga pārstāvības platforma sadarbībai ar pašvaldību, palīdzība projektu rakstīšanā pretendējot uz dažāda līmeņa projektu finansējumu, mentora palīdzība ikdienas šķēršļu pārvarēšanā līdzdalības organizēšanas procesā, zīmolveža palīdzība vietrades procesos un pieredzējušo organizatoru konsultācija kopienu pasākumu organizēšanā.
Projekts “Ceļa karte iedzīvotāju kopienu stiprināšanai”, projekta Nr.2022.LV/NVOF/MIC/041/. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
