12.maijā Rāmavas muižā norisinājās sarunu pasākums “Ideju skrejceļš”, kurā piedalījās Ķekavas novada iedzīvotāju kopienu un nevalstiskā sektora organizāciju pārstāvji. Pasākuma mērķis: dalībniekiem kopā ar nozares ekspertiem diskutēt par iedzīvotājiem un novada ikdienas dzīvei aktuāliem jautājumiem.
Pasākuma ietvaros notika diskusijas par sekojošām tēmām:
- Kā veidot sadarbību kopienā un novadā?
Diskusiju par apakštēmu “Labas sadarbības pamatprincipi” vadīja Vita Brakovska, biedrība “Zinis”;
Savukārt diskusiju par apakštēmu “Kā rosināt iedzīvotājus sadarboties?” – Jūrciemu kopienu pārtstāve Dace Treimane -Freimane.
- Vai novadā nepieciešamas iedzīvotāju padomes? Diskusiju vadīja Āris Ādlers,
biedrības “Alianse pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai” pārstāvis.
Ar Daci Treimani – Freimani dalībnieki diskutēja tieši par pašu iedzīvotāju iesaisti kopienas ikdienas dzīvē, un to, kas konkrēti pasākuma dalībniekiem liktu iesaistīties kopienas aktivitātēs. Atbilžu apkopojums parāda, ka apdzīvotajās vietās, kur ir aktīvas kopienas, piemēram, Mežinieki, Daugmale un Baldone, iedzīvotāji arī vairāk vēlas iesaistīties pasākumos un notikumos, savukārt vietās, kur nav iedzīvotāju kopienu, tiek gaidīts uz līderi, kurš varētu to veidot un tad jau būtu arī aktīvie kopienas dalībnieki un atbalstītāji.
Starp aktivitātēm, kas vienotu kopienu un piesaistītu vairāk iedzīvotāju, kā galvenās tiek minētas dažādas vides un teritorijas sakopšanas aktivitātes, kultūras un sporta aktivitātes, kā arī dažādas citas kopienu, iedzīvotāju sadarbību un teritorijas attīstību veicinošas aktivitātes. Diskusijas turpinājumā dalībnieki sniedza priekšlikumus arī par dzīves kvalitātes uzlabošanu savā dzīves vietā un arī plašākā apkaimē. Ar grupas diskusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit.
Savukārt Vitas Brakovskas vadībā tika diskutēts par savstarpējo sadarbību kopiena – kopiena, kopiena – pašvaldība, kopiena – citas nevalstiskās organizācijas līmenī. Sākumā diskusiju dalībnieki tika aicināti novērtēt savstarpējo sadarbību skalā no 1 līdz 5 un padomāt par tādiem jautājumiem kā: 1.Ar kādu sadarbību Ķekavas novadā lepojieties? 2.Būtiskākie izaicinājumi savstarpējai sadarbībai? Starp lepošanās faktoriem minēti tādi, kā: aktīvi atslēgas cilvēki; apkaimju biedrības, interešu kopienas, spēcīgas nevalstiskās organizācijas, Partnerības Daugavkrasts organizētie pasākumi, līdzbudžetēšana, pasākumu daudzveidība, infratruktūras sakārtošana novadā, Rāmavas muižas atvēršana iedzīvotājiem, u.c. Savukārt kā būtiskākie izaicinājumi – nav fiziskas tikšanās vietas nevalstiskajam sektoram, nepieciešama vairāk informācija, t.sk. par pasākumiem, kopienas būtību, vajadzību, “kāpēc man darīt, ja kaimiņš nedara”, u.c. faktori.
Diskusijas ar Vitu Brakovsku noslēgumā pasākuma dalībnieki domāja par to, kā veicināt sadarbību, kas tam ir nepieciešams.
Piemēram, sadarbība pašvaldība – iedzīvotāji:
1.Dot impulsu (piemēri, vieslektori utt) apkaimju iedzīvotājiem izveidot savu – mazo kopienu un tad “salīdzināties” ar citu apkaimju mazajām kopienām.
2.Viens ZĪMOLS, kas iet cauri visām kopienām.
3.Decentralizēt atpazīstamas aktivitātes – rīkot tuvāk mazajām apkaimēm.
4.Nodrošināt fizisku vietu kopienas aktivitātēm.
5.Info par attīstības stratēģijas ieviešanu reāllaikā – kāds progress viena vai cita projekta kontekstā.
Pilns kopsavilkums par idejām kā sadarboties savstarpēji, kas tika radītas Vitas Brakovskas vadībā, pieejams šeit.
Ļoti nozīmīgs jautājums, kas interesēja un iesaistīja diskusijā gandrīz visus pasākuma dalībniekus, ir iedzīvotāju padomju veidošana Ķekavas novadā, kura moderators bija Āris Ādlers.
Galvenie secinājumi pēc diskusijas:
1.Lai arī iedzīvotāji ir pozitīvi par iedzīvotāju padomju izveidi, novada pašvaldība ir nogaidoša un nav gatava šobrīd uzsākt darbu pie iedzīvotāju padomju izveides. Tā vietā plāno stirpināt kopienas un veidot/ attīstīt sadarbības instrumetus un uzlabot dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
2.Ja iedzīvotāji vēlas, lai novadā būtu iedzīvotāju padomes, ir jāturpina diskusijas, iespējams, jānāk ar konkrētiem priekšlikumiem. Iedzīvotājiem ir jāturpina izdarīt “radošais spiediens” uz pašvaldību.
3.Pašvaldība vēlas redzēt biedrības, kuras darbojas ar/ uz apkaimju fokusu.
4.Daugavkrasts varētu būt tā orgamizācija, kas virza šo jautājumu jēgpilni.
Pilns diskusijas apkopojums par iedzīvotāju padomēm un to veidošanas nepieciešamību Ķekavas novadā šeit.
Pasākuma ieraksts pieejams šeit.
SIA Rāmavas muižas kultūrtelpa nodrošināja darbnīcu bērniem, kuras ietvaros varēja interaktīvā veidā apgūt jaunas prasmes un pārrunāt par bērnu interesēm un idejām, ko vajadzētu ieviest novadā, piemēram, bērnu ballītes, dažādi muzikāli un jautri pasākumi, koncerti, tirdziņi.
Biedrības “Partnerības Daugavkrasts” pārstāve Ilva Smiltāne aicināja pasākuma dalībniekus un moderatorus dalīties, kas motivē viņus iesaistīties sabiedriskās aktivitātes un iedzīvotāju kopienās. Video no pasākuma pieejams šeit.
Vēlamies pateikties pasākuma dalībniekiem par izteiktajā idejām, kuras tiks izmantotas, lai turpinātu darbu ar iedzīvotāju kopienām un nevalstiskajām organizācijām, plānotu turpmākās aktivitātes, kā arī nodotas Ķekavas novada pašvaldībai darbam, plānojot konkrētus investīciju projektus un sadarbojoties ar novada iedzīvotājiem un kopienu biedrībām.
Ja esi aktīvs Ķekavas novada iedzīvotājs un tev ir ideja, kuru vēlies īstenot, aicinām sazināties ar biedrību “Partnerība Daugavkrasts”, rakstot uz info@daugavkrasts.lv un radīsim risinājumus kopā.
Sarunu pasākumu organizēja biedrības “Pierīgas partnerība” un “Partnerība Daugavkrasts” sadarbības projektā „Kaimiņu kopienu kopspēks” (Nr.2023.LV/NVOF/MAC/041/58). Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
