Kā šobrīd novadā veicas ar kopienu veidošanos?
Aiga Smiltāne. Šis ir jau otrais gads, kopš Daugavkrasts aktīvi strādā kopienu veidošanās procesā. Mēs izplatām informāciju, konsultējam, organizējam pirmās iedzīvotāju sarunas. Veidojam pasākumus kopienu veidošanai un saliedēšanai, ar piemēru cenšamies ieviest labās prakses. Šim nolūkam paši sniedzam dažādus projektus un realizējam tos ar Aktīvo Iedzīvotāju fonda, Sabiedrības Integrācijas fonda atbalstu. Mūsu darbam jau ir pirmie rezultāti. Esam rosinājuši kopienas izveidošanās procesu Daugmalē un priecājamies, ka šī kopiena ļoti aktīvi darbojas un drīz nodibinās paši savu biedrību.
Šopavasar Ķekavas novadā ir trīs aktīvas kopienas, kas strauji aug, katra savā izaugsmes ceļā: Daugmale, Mežinieki un Rakaru iela. Novadā ir arī citas aktīvo iedzīvotāju kopas, kuras darbojas katra savas vietas ietvaros. Tās dara nepieciešamo, taču pagaidām mazāk tīklojas ar citiem, tāpēc, diemžēl, nav tik redzamas kopējā novada darībā. Te lieti noderēs Partnerības neformālās mācīšanās pieredze. Par nākamo soli un izaicinājumu novada pilsoniskās sabiedrības līdzdalības rosināšanā saskatām iespēju šīm kopienām parādīt sevi, tās iepazīstināt savā starpā, lai tās varētu kopā darboties, draudzēties savā starpā un mācīties viena no otras. Kopienas varētu gūt plašāku pieredzi, veidot kopīgus pasākumus, iesaistīties NVO platformā un kopīgi lemt par tiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar pašvaldību.
Darbs, lai rosinātu kopienu aktivizēšanos, ir jādara nepārtraukti. Šobrīd tas notiek Sabiedrības Integrācijas fonda atbalstītā projektā Ķekavas pilsētas kopienai, kuras veidošanā līderību vēlas uzņemties Doles saviesīgā biedrība. Šī tradīcijām bagātā organizācija redz sevi kā Ķekavas pilsētas kopienas kodolu.
Aktīva rosība notiek arī Baldonē, kur varētu drīz izveidoties iedzīvotāju kopiena. Te būtu vietā pieminēt, ka ne vienmēr kopiena izveidojas ap vienotu kodolu. Bieži kopienā iekļaujas dažādas aktīvistu grupas, piemēram, senioru organizācijas, sportisti, jaunieši, jaunās ģimenes. Partnerības loma ir palīdzēt atrast kopsaucēju un radīt iekļaujošu vidi, lai visi varētu sanākt un kopīgi izrunāt jautājumus kā vienota iedzīvotāju kopiena.
Gribētos, lai kopienu kristalizācijas procesi neaprimtu un tās veidotos arī citur novadā, kur rosās aktīvie iedzīvotāji, īpaši akcentējot to, ka ir jābūt nepārtrauktai sadarbībai ar pašvaldību. Iespējams, tuvākajā nākotnē tiks veidotas iedzīvotāju padomes un es redzu, ka šo padomju kodolā ir jābūt tikai un vienīgi aktīvajiem iedzīvotāju kopienu pārstāvjiem, kam jau ir pilsoniskā aktīvisma pieredze un prasmes līdzdalības organizēšanā.
Kā veicas līdzdalības budžetēšanas procesos un kā vērtēsiet rezultātus?
Aiga Smiltāne. 2022. gada otrajā pusē pirmo reizi pārbaudījām jaunas NVO platformas sadarbspēju ne tikai biedru starpā, bet arī kopdarbā ar pašvaldību – iesaistījāmies Ķekavas novada līdzbudžetēšanas projektu konkursa nolikuma sagatavošanā. No NVO platformas puses piedalījās biedrība “Partnerība “Daugavkrasts”” un kopienu pārstāvji no Mežiniekiem, Daugmales, Katlakalna apkaimes un Rakaru ielas kopienas, apmēram desmit aktīvo NVO platformas pārstāvju darba grupa. Koprades process ilga trīs mēnešus. Ne tikai tikāmies ar pašvaldību un diskutējām par to, kā būtu jāstrukturē šis konkurss, bet arī aktīvi iesaistījāmies nolikuma komentēšanā un izstrādāšanā. Vismaz četru tikšanos laikā pašvaldībā allaž nācām klajā ar aktualizētu priekšlikumu paketi, piemēram, par to, kādai ir jābūt balsošanas sistēmai, par to, lai nolikums būtu pēc iespējas vienkāršākā valodā – saprotamāks iedzīvotājiem. Diskutējām par to, kur varēs attīstīt konkursā uzvarējušos jaunos infrastruktūras objektus. Vai tā būtu tikai pašvaldībai, publiskajam sektoram piederoša zeme, vai arī tā varētu būt privātpersonai piederoša? Pirmajā konkursa “laidienā” tika nolemts projektus realizēt tikai publiskās teritorijās un, iespējams, ka pirmajai līdzdalības projektu reizei šis ir piemērots lēmums. Vēlos uzsvērt, ka līdzdalības budžetēšanas projektu konkursa nolikums un nosacījumi tajā redakcijā, kādā tie šobrīd ir iestrādāti, atbilst Ķekavas novada NVO platformas redzējumam. Protams, ir nianses, par kurām vēl varētu diskutēt, taču to, kā nolikums darbosies, varēs redzēt tikai pēc pirmā konkursa. Ir jāvēro, kā veiksies projektu pieteicējiem, cik aktīvi būs iedzīvotāji, kā noritēs balsošanas procesi. Pēc tam noteikti būs vajadzīga analīze, lai saprastu, kā uzlabot šo procesu.
Pēc līdzbudžetēšanas projektu konkursa noslēguma NVO platformas darba grupai kopā ar pašvaldību vajadzētu izvērtēt gan rezultātus, gan pašu procesu. Būtu nepieciešams analizēt ne tikai iedzīvotāju aktivitāti, bet arī to, kā projekti tikuši vērtēti pirms balsošanas. Piemēram, kuri projekti ir tikuši iekļauti balsošanā, bet kuri nav kvalificējušies, un kādēļ? Praktiskā ziņā tas palīdzētu konstatēt tos punktus, kuriem ir jāpievērš uzmanība un kuri ir vairāk jāskaidro iedzīvotājiem. Tāpat arī uzvarējušo projektu ieviešanas procesā būtu svarīgi konstatēt nepieciešamos uzlabojumus un to, kāds atbalsts no NVO platformas būtu nepieciešams, ar mērķi pēc iespējas labāk izlietot publisko finansējumu.
Ko mēs sagaidām no līdzdalības budžetēšanas procesa? Pirmkārt, iedzīvotāju aktivizēšanos, izpratni par to, ka jāapvienojas kopīgai darībai, ka pašiem jādomā par savu apdzīvoto vietu labiekārtošanu un to, ko saviem spēkiem varētu darīt, lai uzlabotu savu sadzīvi, kā arī, lai apzinātu tās vajadzības, kur nepieciešama sadarbība ar pašvaldību.
Šobrīd Partnerība “Daugavkrasts” aktīvi strādā, lai palīdzētu pašvaldībai informēt iedzīvotājus par līdzbudžetēšanas konkursu, aicinot iesniegt savus projektus.
Pastāstiet par Partnerības “Daugavkrasts” jauno stratēģiju. Kas ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu?
Aiga Smiltāne. Būtiskākās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir tas, ka Partnerība “Daugavkrasts” pirmo reizi gatavo stratēģiju visam Ķekavas novadam, ieskaitot arī Baldoni un Baldones pagastu. Iepriekšējā plānošanas periodā Baldone un Baldones pagasts atradās “Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme”” teritorijā.
Jaunā stratēģija tiek veidota periodam no 2023. līdz 2027. gadam. Stratēģijas sagatavošanā īpaši pievēršam uzmanību lauku teritoriju atbalstam. Par lauku teritoriju tiek uzskatītas arī apdzīvotās vietas, kurās ir mazāk par 5000 iedzīvotāju. Līdz ar ko mūsu izaicinājums ir izstrādāt stratēģiju tā, lai konkrētos pasākumos: uzņēmējdarbība, publiskā infrastruktūra un sabiedriskās aktivitātes, varētu startēt arī Ķekavas un Baložu uzņēmēji un biedrības, kā arī citas organizācijas. Arī šie projekti būs jāplāno tā, lai tie dotu labumu lauku teritorijām. Mēs vēlētos paredzēt arī plašākas iespējas aktīvo kopienu iesaistei stratēģijas aktivitātēs. Šeit visticamāk domāsim par to, lai projekti, kurus realizē, piemēram, pašvaldība, vai pašvaldības organizācijas, vai arī biedrības un citas organizācijas, būtu tiešā sasaistē ar iedzīvotāju un viņu kopienu vajadzībām. Paredzam, ka stratēģijā tiks izcelti divi galvenie virzieni: uzņēmējdarbība, publiskā infrastruktūra un sabiedriskās aktivitātes. Šobrīd turpinās darbs.
Ir plānots, ka izvērtēšanas komisijai Zemkopības ministrijā varēsim stratēģiju nodot jau jūnija sākumā. Tātad jaunās stratēģijas ieviešanu mēs praktiski varētu uzsākt vai nu šī gada beigās, vai 2024. gada sākumā.
Stratēģijas izstrāde notiek konsultējoties ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un pašvaldību. Arī šajā ietvarā NVO platformas loma ir ļoti nozīmīga, caur to izzinām kopienu vajadzības, lai stratēģija būtu pilnībā atbilstoša novadu iedzīvotāju vajadzībām.
